Visi raksti

Likteņa līnija plaukstā: kur tā atrodas un ko vēsta

Publicēts

Atvērta plauksta, ko šķērso zelta vertikāla līnija, kas kāpj pret vidējo pirkstu, zvaigžņotu nakts debesu priekšā.

Gandrīz vienmēr skatāmies dzīvības līniju un sirds līniju. Trešā, tā, kas kāpj pa plaukstas vidu, paliek ēnā. Un tomēr tā stāsta par to, ko tu būvē, kā maini kursu un ko uzņemies, kad neviens neskatās. Lūk, kur to atrast, ko no tās var nolasīt un ko labāk neprasīt.

Trešā līnija, ko piemirstam

Tu pazīsti dzīvības līniju, tā iet ap īkšķi un nolaižas pret plaukstas locītavu. Pazīsti arī sirds līniju plaukstas augšdaļā, zem pirkstiem. Starp tām ir trešā, vertikāla, kas kāpj pa plaukstas vidu pret vidējo pirkstu. Tā ir likteņa līnija, saukta arī par Saturna līniju. Uz to skatās retāk, un bieži tieši tā visvairāk stāsta par darbu un vietu, ko tu ieņem.

Tās otrais nosaukums nāk no planētas, ko tradīcija saista ar ilgumu, atbildību un būvēšanu. Šis vārds jau pasaka, ko tajā meklējam: mazāk iepriekš uzrakstītas nākotnes, vairāk veida, kā noturēties laikā. Kā palikt kājās, kad zeme kustas, kā atkal atrast virzienu, kad tas pazaudēts, un kā to noturēt, kad neviens neskatās.

Kur to atrast plaukstā

Tā sākas plaukstas apakšā, pie plaukstas locītavas, un kāpj pret vidējo pirkstu. Daudzām rokām tā sākas pa vidu, galvas līnijas augstumā, un tad iet uz augšu. Citām tā sākas pavisam apakšā, Mēness pakalna pusē, vai izaug no dzīvības līnijas un tikai vēlāk no tās atdalās.

Meklē tievu, dažkārt pārtrauktu līniju, kas šķērso plaukstu augstuma virzienā. Tā ne vienmēr aizsniedz vidējo pirkstu: var apstāties iedobē, saplūst ar galvas līniju vai pirms augšas sadalīties divās. Slīpa gaisma palīdz vairāk nekā tieši vērsta lampa, krokas izceļas labāk. Ja gribi salīdzināt ar pārējām divām lielajām līnijām, dzīvības un sirds līniju, raksts par roku līnijām izskata katru zīmi pa vienai.

Ko tā vēsta: attiecības ar darbu un pārmaiņām

Tradicionālajā lasījumā likteņa līnija runā par virzienu, ko dod savai dzīvei, jo īpaši darba pusē: ko būvē, ko uzņemies, kā atbildi, kad durvis aizveras. Skaidra un nepārtraukta līnija tiek lasīta kā ceļš, kas iet uz priekšu bez lielas izkliedēšanās. Līnija, kas pārtrūkst un tad turpinās, tiek lasīta kā atzarojums, vienas kārtības beigas un otras sākums.

Tas nekad nav profesijas etiķete. Diviem cilvēkiem var būt viena un tā pati līnija un ļoti atšķirīgas darba dzīves, viens sēž birojā, otrs atver darbnīcu. Lasījums piedāvā leņķi: vai tu seko iezīmētam ceļam, vai bieži maini kursu, vai tev vajag stingru rāmi, lai virzītos uz priekšu.

Līnijas nav vispār: ko tas nozīmē

Daudzām rokām nav redzamas likteņa līnijas. Internetā dažkārt raksta, ka tas ir dzīves bez mērķa pazīme, kas ir nepatiesi un sāpina. Trūkstoša līnija ir bieža, jo īpaši ļoti gludās plaukstās un rokās ar plānu ādu, un tradīcija to nelasa kā trūkumu. Līnijas neesamība nenozīmē, ka kaut kas ir nogājis greizi.

To lasa drīzāk kā dzīvi, kas mazāk iepriekš uzrakstīta, ar vairāk brīvības un dažkārt vairāk svārstīšanās. Cilvēki bez šīs līnijas bieži sevi apraksta kā tādu, kas sevi veidojis pa posmiem, bez sākotnējā plāna. Kā šāds lasījums rodas praksē, no fotogrāfijas līdz galīgajam tekstam, aprakstīts plaukstas lasījumā pēc fotogrāfijas.

Pārtraukumi, dakšiņas un saliņas

Līnija, kas pārgriezta divās daļās, nepavēsta drāmu. Tajā lasāma virziena maiņa: profesija, ko pamet, pilsēta, darba veids. Kad abi gabali dažus milimetrus pārklājas, tradīcija runā par sagatavotu pāreju, kur vecā un jaunā dzīve kādu brīdi krustojas un tad viena ieņem otras vietu.

Dakšiņa līnijas augšgalā tiek lasīta kā divi iespējami ceļi, nevis uzspiesta izvēle. Saliņa, mazs rombs no divām līnijām, kas izšķiras un tad atkal saplūst, bieži tiek lasīta kā šaubu periods, brīdis, kad svārsties starp divām sevis versijām. Nekas no tā nav datēts, un tas ir apzināti, jo līnija ir tieksmju karte, nevis kalendārs.

Uzskats, kas jānojauc: tā neko nedatē

Tu atradīsi metodes, kā uz līnijas izvietot vecumus, no plaukstas locītavas pret pirkstiem, un kā nolasīt darba maiņu četrdesmit gados. Šīs metodes savā starpā nesaskan: atkarībā no skolas viens un tas pats punkts atbilst dažādiem vecumiem, reizēm desmit gadu starpībā. Zīme, kas tik ļoti pārvietojas, neko nemēra, un tas, kurš apgalvo pretējo, apraksta savu pieņēmumu.

Līnija nesaka, kad. Tā nesaka arī, kāda profesija, nedz to, vai tev veiksies. Tā apraksta veidu, kā tu nostājies pret to, ko būvē, un šis veids mainās ar gadiem, ar roku darbu, ar ādu, kas izžūst. Viena un tā paša cilvēka plauksta divdesmit un piecdesmit gados nav tā pati, āda sabiezē, un līnijas izlīdzinās vai padziļinās.

Ko tā nekad nepateiks

Tā neko nesaka par tavu veselību, ne par slimību, ne par grūtniecību. Tā neko nesaka par naudu, ko nopelnīsi, ne par satikšanos, ne par kāda notikuma datumu. Viss, kas līdzinās pareģojumam, nāk no runātāja, nekad no ādas krokas. Roka nenes to, kas notiks, bet gan to, kā tu uz to skaties.

Ja šaubies starp vairākiem lasījumiem, izvēles ceļvedis sāk ar tavu jautājumu, nevis ar prakses nosaukumu. Skaidrs jautājums dod noderīgu lasījumu. Jautājums, kas prasa garantiju, dod atbildi, kas neko nav vērta, pat ja uz brīdi nomierina. Lasījuma vērtība nav drošā atbildē, bet tajā, ka tu skaidrāk redzi savu situāciju.

Plaukstas lasīšana pēc fotogrāfijas

Rokas lasīšana kādreiz notika no rokas rokā, sveces gaismā. Šodien dienas laikā pie loga uzņemta fotogrāfija bieži parāda vairāk detaļu nekā kaila acs: ādas tekstūru, smalkās līnijas, krustojumus, ko neredz, pieverot acis. Fotogrāfija arī saglabā plaukstu tādu, kāda tā ir, un ļauj to pēc gadiem salīdzināt.

Ja gribi redzēt, ko tava plauksta stāsta par darbu un pārmaiņām, vari likt nolasīt savu plaukstu. Atbildi uz dažiem jautājumiem, nosūti fotogrāfiju un saņem rakstisku lasījumu, bez pieraksta un bez gaidīšanas. Pietiek, ja kadrā ir visa plauksta un tai nekrīt ēna, īpašs aprīkojums nav vajadzīgs.

Izlasi arī